svētdiena, 2011. gada 20. novembris

Skriešana

Tā nu ir sanācis, ka esmu ļoti aktīvā pārvākšanās procesā - pēc istabas īrēšanas dzīvoklī kopā ar citiem studentiem, beidzot esmu tikusi pie sava personīgā kaktiņa un nu, dzīvošu dzīvoklī! :) Jāsaka, tas mani ļoti, ļoti priecē!
Tāpēc arī svaidoties starp divām dzīvesvietām, biju palaidusi garām pastnieku, kurš man nesa paciņu, paciņu saņēma mana dzīvokļa biedre, kura diemžēl uzreiz pēc tam aizdevās brīvdienās un tad nu tikai vakardien es tiku pie ilgi gaidītās dāvanas no Daces.
Šokolādīte izkusa vienā mirklī, kartiņa ātri piekabināta pie sienas blakus citām no visas pasaules atceļojušām. Un jaka, jā jaka tieši šobrīd nolikta maliņā stāv. Jo kā jau Dace minēja, tai var veikt arī pārmaiņas, kādas tad arī bija manā galvā, kad pieteicos izlozei.
Šobrīd gan ar visu pārvākšanās trakumu, diezgan daudziem koncertiem nākamo divu nedēļu laikā un piedāvājumu dziedāt Adīnu Mīlas dzērienā, manis izdomātajām pārmaiņām mazliet trūkst laika. Bet es zinu, ka laiks būs!
Mīļš paldies, Dace!

ceturtdiena, 2011. gada 10. novembris

Pončo II gatavs.

Ilgi šoreiz gāja, bet beigas sagaidīt izdevās. Sākums likās ātrs un cerīgs, bet tad divas reizes nācās ārdīt visu ārā. Pirmajā, jo pati pielaidu muļķīgu kļūdu, otrajā, jo iznāca kaut kas zilonim paredzēts.
Kolēģe vēlējās lielu apkakli, kas būtu brīva un nepiegultu kaklam. Tad nu mēģināju kaut ko darīt lietas labā.
Bildes kvalitāte arī kāda ir, tāda ir, jo bildēts tika vēlā vakara stundā pirms pončo aizceļoja pie savas jaunās saimnieces.
Uz adatām gan jau vesela kaudze jaunu iesāktu darbiņu, jāķeras klāt un kaut kas jāpabeidz aši, aši.