sestdiena, 2011. gada 29. oktobris

Banāns, bietes, sarunas.

Ir dienas, kad ļoti, ļoti sagribas tādus ēdienus, kādus mājās bērnībā šad tad gatavoja mamma. 
Vakardien bija viena no šīm dienām. 
Jau no paša rīta pamostoties prātā tikai viena doma - gribu bietes! Vārītu biešu salātus. Gribu un viss. 
Un tieši pirms kāda laika savā iemīļotajā dārzeņu veikalā es biju nopirkusi četras nelielas bietītes. Hops - katlā iekšā un vāram. 
Ja jau biešu salāti, tad vajag arī sacept kotletes un izvārīt kartupeļus. 
Pēc tam vakarā runājot ar draudzeni iekš skype, arī viņa nonāca pie secinājuma, ka man ir bijušas absolūtas bērnības vakariņas. 
Bet ar to mani eksperimenti virtuvē vakardien nebeidzās. Tapa arī kaut kas šāds: 


Tas saucās - ņem visu, kas mājās, un sacep. 
Jau labu brīdi stāvēja trīs banāni, kurus nu nekādi neizdevās noēst. Tāpat nīderlandiešiem lielu sajūsmu izraisa šokolādes brokastu skaidiņas, kuras man reiz aiz intereses vajadzēja iegādāties, bet īsti ēst tās neēdu. Tad nu radās ideja ātri izlietot gan jau melnēt sākušos banānus un šokolādes skaidiņas. 
Daudzumi bija visai aptuveni, visu bēru uz aci. 
2 olas sakūlu ar cukuru, klāt sviests, milti, cepamais pulveris, ar dakšiņu saspaidīti banāni un šokolādes skaidiņas (iekš Dutch saucas hagelslag  un izskatās apmēram šādi: 


Rezultātā ne gluži torte, ne gluži kēkss, ne pīrāgs. 
Bet vakarā pie tējas, skatoties filmu kopā ar dzīvokļa biedreni, atzinām to par labu esam. :)

Nav komentāru: