pirmdiena, 2011. gada 3. oktobris

Spinātu zupa

Šad tad, kad iznāk rokdarbus nolikt malā, sanāk arī mazliet padarboties virtuvē. Visbiežāk gan tie virtuves darbi ir tādi īsteniem sliņķiem domāti - atskrēju, sametu katlā un apēdu.
Tā arī šodien tapa spinātu zupa. Pārnācu mājās no darba, priekšā vēl nošu kaudzes, bet - ēst tā gribas, tā gribas!

Sastāvdaļas:
5 nelieli kartupeļi
3 nelieli burkāni
3 paprāvas saujas spinātu
3 olas
2 buljona kubiņi
ūdens

Sāku ar burkāniem, tos nomizoju, ripiņās un katlā iekšā. Kamēr burkāni pa katlu, tikmēr mizoju kartupeļus, tos gabaliņos un katlā pie burkāniem. Tā kā šoreiz nebija vēlmes pēc tādas īstas buljonzupas, vārīju tik ilgi, kamēr kartupeļu kubiņi ir krietni vien pašķīduši.
Kamēr viss vārās, es ķeros klāt spinātu lapām un šajā mirklī man slinkums mazliet atkāpjas, jo, tā vietā, lai tās vienkārši sasviestu katlā, es tomēr glīti cenšos sagriezt lapiņas (gluži kā skābenes). Griežu, griežu un tai laikā arī kartupeļi krietni pavārījušies, ātri piebirdinu buljona kubiņus un pieberu sašņikātos spinātus. Ilgi gan nevāru,  vien dažas minūtes.
Pa vidu visam ir izdevies uzlikt uz plīts arī atsevišķu katliņu ar olām, tās cieti novārītas sagriežu paprāvos gabalos un gatavajai zupai klāt. Gatavs!

Tā iet, kad mākslinieku gaida nošu kaudzes, bet gribas arī ko siltu uzēst!

Nav komentāru: